pirmdiena, 2012. gada 12. novembris

Wake up call


Tākā šobrīd visi ir aktīvi sākuši blogu drukāšanu, izdomāju, ka jāadzīvina šis dusošais skaistulis no miega- Labrīt!
Jā, es vēlētos rakstīt angliski, jo man vajadzētu praktizēties un visu radīt redzamu plašākai publikai, bet man kauns (lielie valodas spečuki mani apēdīs dzīvu, (jā, jā Agnes, tu tagad esi angļu zemē tev jau ir jābūt spečukam)) un nebūšu tak show-offs (ups), lai māktos ar savu neko visiem virsū un gan jau, ka to es vēl paspēšu.
Vajadzētu tādu aparātu, kas automātiski pieraksta tavas domas, jo tieši šobrīd, apsēžoties pie datora (precīzāk- paņemot datoru klēpītī) viss ģeniālais pačab.
Nekas nav viegli un pieaugt ir grūti, pieturēšos pie šāda ievadmoto.

Nekad neesmu sevi uzskatījusi par spožāko Latvijas patriotu (mana aizbraukšana jau liecina lietas), bet tā jau ir, kad, ja tev vairs kaut kas nav, tad to sāc novērtēt, vai acknowledge (nu kāds nu bija šis vārds?) piemēram 11.novembri. Jā, diena, kad pēkšņi latviešu nācija pārtop patriotos, bet kāpēc ne? Labāk tā nekā nekād.
Angļi arī neatpaliek, šeit viņi nedēļu staigāja ar sarkanu magonītes piespraudi, lai atcerētos un pieminētu britu kritušos kareivjus. Lielie biznesmeņi savos Armani uzvalkos pat atļaujas caurdurt atlocīti, un šāds skats gan metro, gan uz ielas tiešām ieslida sirdi. Ak, jā, es naivā meitene, kas reizēm tic, vai grib ticēt cilvēku vispārējam laipnumam un labumam.

Un tad tas viss comes crushing down (pa pirktiem Agnes, pa pirkstiem) brīdī, kad saproti, ka naudas nav un tev neviens viņu tāpat no laba prāta nedos. Un tad kāds idiots tev nosper telefonu brīdī, kad šķiet, ka nu jau dzīvei jāiet uz augšu, vai vismez tā kā paredzēts. Jā, par daudz iedziļināties un domāt par to kāpēc tā un nevis citādāk, nav visai labi un one might say, ka jāizbauda maziedzīves prieki un citas tādas smalkas lietas.

Nākat pacīnīties ar dzīvi, mazie!

I am off and out, jo no plānotā ieraksta nekas nesanāca (nu bet protams).
P.S. Atsūtat sniegu, lai valsts paralizējas un 2 000 angļu mārciņas rītdienas laikā, lai man ir sava dzīvesvieta.

-Agnese